Dižozols atrodas ap 150 m no ceļa, paslēpies aiz labības lauka - no ceļa ir redzama tikai koka lapotne. Ozolam ir ar ko lepoties, jo nosaukumu tas ieguvis no kādreiz blakus esošās Šarlotes muižas. Pēc ļaužu nostāstiem, kokam piemīt īpaši spēcīga enerģija: pie tā ļaudis gājuši atgūt spēkus un dziedināties pēc smagiem darbiem muižas laukos, tas lieliski palīdzējis, it sevišķi labi "noņēmis" galvas, roku un muguras sāpes, palīdzējis atgūt enerģiju. Ja bērniem grūtības sagādājusi skaitāmpantu vai reizrēķina apguve, pie ozola, tam palūdzot un trīs reizes tos nolasot, teksts galvās palicis uz visiem laikiem. Senči ozolu godājuši par svētozolu, jo līdzās tam atrodas divi uzkalniņi, kuriem arī piemīt īpaša enerģija. Vienā cilvēki atbrīvojās no dažādām kaitēm un raizēm, otrajā – uzņēma enerģiju. Arī mūsdienās dziednieki un zintnieki, kas apmeklē Šarlotes ozolu, uzskata, ka šeit koncentrēta ļoti spēcīga zemes, gaisa, ūdens un paša dižozola enerģija.