Ārciema brīvdabas baznīcas dzīvības koks (tūja)

Gādīgas rokas tūju jeb dzīvības koku iestādījušas pie Ārciema dievnama aptuveni pirms 90 gadiem. Tā pieredzējusi gan baznīcas “ziedu” laikus, gan tās norietu. Kopš 1912. gada tūja sagaidījusi draudzes ļaudis, kuri koka ēkā apmeklējuši dievkalpojumus, kāzas, kristības, iesvētības, un 1965. gadā tos pavadījusi, pametot dievnamu, kad draudze vairs nespēja samaksāt uzliktos nodokļus.

Gandrīz 50 gadus tūjas augums slēpa baznīcas koka ēkas bojāeju no garāmgājēju skatiem, kolhoza laikā baznīcā tika glabāti graudi un tā tika izlaupīta.

2012. gadā draudze nolēma pussagruvušo koka baznīcu nojaukt un uz tās pamatiem izveidot Latvijā pirmo un līdz šim vienīgo brīvdabas baznīcu.

Atbrīvota no apkārt saaugušajiem krūmiem, tūja nu izslējusies vēl staltāka. Ne velti vietējie to nodēvējuši par baznīcas torni. Tūjas raženo augumu vēl iespaidīgāku dara tās kuplais vainags, kas sniedzas līdz pat zemei. Lietus laikā zem dzīvības koka vainaga patvērums atradīsies daudziem baznīcas apmeklētājiem. Katru gadu dzīvības koks ir bagāts ar čiekuriņiem, no sēkliņām plašajā baznīcas teritorijā saauguši mazie kociņi.

2013. gadā toreizējais Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš pretī tūjai atklāja pieminekli mācītājam un Dziesmu svētku idejas autoram Jurim Neikenam (1826-1868), kas dzimis Ārciemā.

2021. gadā Ārciema brīvdabas baznīca tika iekļauta Latviešu valodas aģentūras izveidotajā diasporas slēpņu sērijā “Mans dārgums Latvijā”. Tajā ir 33 slēpņi, katrs sākas ar vienu no 33 latviešu alfabēta burtiem. Katram “geocaching” slēpnim ir “krustvecāki” – diasporā dzīvojoši latvieši no 18 valstīm. Ārciema brīvdabas baznīcas slēpnim vieta atrasta pie “baznīcas torņa” – tūjas.

2022. gads ir īpašs, jo agrākajai koka baznīcai apritētu 110 gadi, savukārt Ārciema brīvdabas baznīcai – 10 gadi. Nozīmīgi, ka tieši šogad pati tūja saņēma īpašo dižkoka nozīmīti – “ozollapiņu”.

Šobrīd Ārciema baznīcas dzīvības koks piedzīvo baznīcas atdzimšanu. Pēc ilgāka pārtraukuma šeit atkal notiek dievkalpojumi, pasākumi un sanākšanas. Pateicoties vietējiem aktīvistiem, top apstādījumi, respektējot tūju un topošos dižkokus – liepu un ozolu. Iecerēts, ka nākotnē šīs īpašās vietas apmeklētājus priecēs baznīcas dārzs, kura sākums ir pirms daudziem gadu desmitiem stādītā tūja, kas tagad jaunpienācējiem – dažādiem košumkrūmiem un ziediem – gādā par pavēni īpaši karstās dienās.