Ozolu šais krustcelēs (šobrīd Cēsu novada Stalbes pagasta autoceļu Rozula – Dauguļi un Kūdums – Daibe – Kuņņi krustojums) 1911. gadā iestādījis Eduards Jansons, Kuņņu kroga saimnieks, krodzinieks un bodnieks.
Kuņņu krogu Eduards izpircis 1910. gada 23. aprīlī un tuvākajās dienās arī pārcēlies uz jauno mitekli kopā ar sievu Emmu Šarloti Jansoni, māti Sapu Sofiju Jansoni un kuplu bērnu pulku (ģimenē bijuši 11 bērni). Sapa Sofija bijusi smalka dāma, kas ar pieaugušajiem sarunājusies tikai vāciski, reizēm arī vāciski teikusi Eduardam, ko bērniem pārtulkot, lai gan ar bērniem sazinājusies latviski.
Dilonis, kari un deportācijas lielo ģimeni izretinājuši un izsvaidījuši pa pasauli. Eduardu pieveica dilonis, viņš un Emma Šarlote apglabāti Rubenes kapos. No Kuņņu kroga nav atlicis nekas, ja neskaita pussagruvušo, velvēto kroga pagrabu. Klēti, kas bija labā stāvoklī, 90. gadu sākumā materiālos nozaga kādā naktī. Atlicis vien ozols, kuru Eduards krustcelēs (bet ne ceļa vidū, kur tas cīnās ar izdzīvošanu pašlaik) iestādīja 1911. gadā par godu jaunākā dēla Alberta Ādolfa dzimšanai. Varbūt tieši ozola nopelns, ka Alberta Ādolfa mūžs iestiepās devītajā gadu desmitā.
Par ozola izcelsmi Eduarda Jansona dēls Arnolds Edgars stāstījis savam dēlam Andrim, 70. gados apmeklējot Kuņņu kroga kādreizējo atrašanās vietu. Laikā, kad Latvija atguva neatkarību, ozolā lepni plīvojis Latvijas karogs.