Baltijā varenākā vienstumbra egle. Tās apkārtmērs ir 4,64 m, egle ir otrs augstākais koks Latvijā – 46,2 m. Egle aug Krimuldas muižas parkā.
Savulaik šo parku pētījis Guntis Eniņš, vēlēdamies saprast, kā tieši šai vietā izaudzis tik liels koks. Viņš atklājis, ka 1817. gadā Krimuldas muižu iegādājies grāfs Johans Līvens, iekārtojot ekskluzīvu muižas parku, iespējami dabiskākā vidē ierīkojot pastaigu takas, pa kurām gan tolaik ļauts staigāt vien augstdzimušām personām. Jau tajos laikos cilvēkus priecējušas staltās “mastu” priedes. Parku saglabājušas arī nākamās fon Līvenu paaudzes, līdz 1922. gadā tas nonācis valsts aizsardzībā. Padomju laikos parku nedz kopa, nedz postīja, atstājot novārtā, līdz bija pienācis laiks Gaujas Nacionālā parka dibināšanai.
Guntis Eniņš noteicis daudzu muižas parka koku vecumu, maķenīt brīnoties, ka staltajai eglei vien 160 gadi, lai apkārtaugošās priedes sasniedz jau 250 gadus – tātad tās augušas krietnu laiku pirms parka ierīkošanas.
Parks vairāk līdzinās mežam, turklāt, visai savdabīgam, jo nav uzskatāms par “tīru” boreālo skujkoku mežu – tajā aug arī liepas, ozoli un oši, un citi lapu koki. Pieļaujams, krietni senākos laikos muižas tuvumā augošos kokus cirta kokmateriālu ieguvei un ainavas veidošanai, kā rezultātā auglīgajās augsnēs iekopa tīrumus. Mainoties apstākļiem, bijušo tīrumu platības sāka aizaugt, pirmajām ieaugot saulmīlēm priedēm, kam sekoja lapu koki. Muižas parkā atrasta liela sugu bagātība, kas liecina, ka savulaik tās varētu būt “ieceļojušas” no muižas zemēm pieguļošajiem neskartajiem mežiem.