Ozols auga Daugavā
Ledainām lapiņām
Tur saulīte miglu meta
Vai bij ziema vai vasara.
/Latviešu tautasdziesma/
Sarkanā ozola stāsts nesākas Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgā, kur koks aug šobrīd, un šis nebūs stāsts vienkārši par sarkano ozolu. Šis būs Rīgas starptautiskās autoostas darbinieku stāsts par “lidojošo” ozolu. Par koku, kurš savā mūžā ir ceļojis divas reizes un ticis brīnumaini izglābts. Šis būs stāsts par mūžīgām vērtībām un to, ka katrs un ikviens no kokiem ir svarīgs. Bet par visu pēc kārtas…
Sarkanais ozols un Rīgas autoosta dzimuši un auguši vienā laikā, vairāk kā pusgadsimta garumā. Sarkano ozolu iestādīja Rīgas autoostā 1964. gadā, kad autoostu cēla. Starp citu, Rīgas autoosta šogad atzīmē tās 60. gadadienu! Sarkanais ozols priecējis gan autoostas darbiniekus, gan pilsētas viesus, kuri ar autobusu ieradušies Rīgā. Kā sargs stiprs un dižens tas vienmēr stāvējis autoostas vārtos, bijis liecinieks gan autoostas kāpumiem, gan kritumiem, izturējis vētras un nesalūzis. Kļuvis par draugu daudziem, ar kuru dažkārt var parunāt. Ozols ir dendroloģiski vērtīgs un salīdzinoši rets koks Latvijai. Tas pilnveido ainavu Rīgas vēsturiskajā centrā, kā arī autoostas kontekstā tam ir svarīga emocionāla un vēsturiska vērtība.
Autoostā sāku strādāt 1972. gadā, kad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Strādāju darbu maiņās, ja maiņa iekrita Līgo svētkos, zem ozola atzīmējām Līgo svētkus. Agrāk, kad nekaisīja sāli uz ietvēm, bija daudz koku, tie auga labi. Katru rītu, braucot uz darbu, kāpu ārā Daugavmalā pie strēlniekiem, kur bija pietura. Braucu ar 8. trolejbusu, nākot uz darbu autoostā, gāju garām ozolam Autoostā kopumā nostrādāju 47 gadus. Ozols tur vienmēr ir bijis un priecējis gan darbiniekus, gan autoostas viesus. Viņš ir savā ziņā kā autoostas simbols – stiprs un dižens. (Savās atmiņās par ozolu dalās autoostas bijusī ilggadējā darbiniece Ināra Geislere.)
2021. gadā pienāca šķiršanās brīdis. Autoosta paliek, ozolu grib nocirst, jo tas traucē “Rail Baltica” projekta realizācijai. Vai tiešām tas notiks? Pirms “Rail Baltica” projekta uzsākšanas Rīgas starptautiskajā autoostā, saskaņā ar būvprojektu “Esošās VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras pārbūve 1520 mm platuma sliežu ceļiem posmā no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai”, autoostas dendroloģiski vērtīgo sarkano ozolu bija paredzēts pārstādīt. Rīgas starptautiskās autoostas darbinieki nepadevās!
Ar platformas “ManaBalss.lv” starpniecību tika īstenota Rīgas starptautiskās autoostas darbinieku iniciatīva – parakstu vākšana, lai glābtu sarkano ozolu, to pārstādot, un noraidītu ieceri par ozola nociršanu. Iniciatīva bija sekmīga, jo paraksti par ozola saglabāšanu tika savākti un iesniegti Rīgas domē ar sabiedrības līdzdalības platformas “ManaBalss.lv” starpniecību. Rīgas domes rīkotajā publiskajā apspriešanā par autoostas sarkanā ozola likteni “Rail Baltica” būvniecības sakarā izteicās 638 cilvēki, 548 no tiem ar saviem parakstiem par koka saglabāšanu ir pievienojušies tieši ar “ManaBalss.lv” iniciatīvu. Ozols tika izglābts!