Pēc līdzšinējiem datiem Mēru dižozols tika un tiek uzskatīts par ozolu ar kuplāko vainagu Baltijā. Dižozols aug Smiltenes novadā, Bilskas pagastā, gleznainajā Mēru muižas parkā. Tas ir mūsu novada stiprais sargs, vēstures liecinieks un svētības nesējs, kurā simboliski atspoguļojas mūsu ļaužu sīkstais gars, darba spējas, viedums un daiļums.
TEIKSMA
Mēru dižozols, iespējams, ticis pieminēts kādā teikā par Mēru ciema nosaukuma izcelsmi. Tā vēstī, ka pēc lielā Ziemeļu kara, kad visa Vidzeme bijusi viena vienīga postaža, visapkārt te plosījies Mēris. Tas jājis apkārt uz melna zirga un bijis ģērbies sarkanās drēbēs ar melnu cilindru galvā. Kurās mājās iejājis, tur visi ļaudis apmiruši. Sevišķi viņš iecienījis tagadējo Mēru apkārtni, jo te bijis daudz vairāk mežu un purvāju nekā apkārtējos ciemos. Mērim arvien pa pēdām sekojis liels vilku bars. Šinī apvidū Mēris izgalinājis visu dzīvo radību, tik viens vīrs ar sievu izglābušies, jo tie uzrāpušies augstā jo augstā un kuplā ozolā. Kad visi pārējie bijuši pagalam, Mēris aizjājis uz citu nostūri. Vēlāk šī vieta tikusi nosaukta par Mēra pagastu tāpēc, ka tas šeit tik rosīgi rīkojies. No dzīvi palikušajiem tikai pēc gadu desmitiem un simtiem savairojušies ļaudis, tagadējo Mēra iedzīvotāju senči.
Mēru dižozola varenība pamanīta jau sen, arī dižkoku pētnieks un sargs Guntis Eniņš savā grāmatā “Koki mājas nepamet” (2017.g.) tam veltījis atsevišķu stāstu ar nosaukumu “Viskuplākais”. Ozolu aprakstot, Guntis Eniņš izvēlējies teikt – Mēru dižozols aug kā traks! Ar to paskaidrojot, ka ozola apkārtmērs nemitīgi palielinās, koks briest. Savukārt, vainaga projekcija ir neticami liela pat tik pieredzējušam dižkoku pētniekam kā viņam.
Mēru dižozols ticis mērīts vairākkārt, un jau vairākus gadu desmitus to pieņemts uzskatīt par kuplākā vainaga īpašnieku visā Baltijā. Pēdējo reizi Mēru dižozols izmērīts 2024. gada 13. jūnijā, un pēc šiem mērīšanas datiem vainaga projekcija ziemeļu virzienā ir 16,6 m, dienvidu virzienā – 17 m, austrumu – 22,2, bet rietumu – 16,8 m. Tātad, vainaga diametrs austrumu – rietumu virzienā ir 39 m, bet ziemeļu – dienvidu virzienā – 33,6 m. Projekcija katrā virzienā atšķiras, tas rāda, ka ozolam katra debesu puse dāvā atšķirīgas iespējas kuplot. Ozolam ir iegūts vēl kāds ļoti interesants un retāk izmantots mērījums - vainaga projekcijas laukums, un tas ir 0,1 ha. Aprēķinu veica Kardioloģijas un Reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks un RTU Zinātņu doktors Tālivaldis Freivalds, kurš kopā ar Gunti Eniņu bija klātesošs viesis ozola uzmērīšanas svinīgajā pasākumā Smiltenes Novadpētniecības muzejā.
Ņemot vērā, ka ozolu dabiskajā izplatības areālā lielākā koncentrācija ir subtropu un vidēji mērena klimata apgabalos, bet tālāk uz ziemeļiem sāk dominēt skujkoku sugas, un Latvija atrodas areāla Ziemeļu daļā, tad pēc esošajiem un pieejamajiem datiem samērā droši var apgalvot, ka Smiltenes novads joprojām var lepoties ar vainagā kuplāko dižozolu Baltijā.
Vai varam būt lepni ar to arī Eiropas mērogā? – šis jautājums ir atklāts. Pēc dendrologa Andreja Svilāna teiktā, lielākoties tiek pētīti un iegūti dati par dižkoku stumbru resnumu un augstumu, daudz mazāk tiek pieminēts vainaga kuplums, tādēļ trūkst pieejamās informācijas, ar kuru varētu salīdzināt tieši vainaga kupluma izmērus. Tad būtu jāveic sadarbība ar Eiropas lielo koku pētniekiem, lai šādus salīdzinošos datus iegūtu. Tāpat būtu jāņem vērā koka dabiskās augšanas īpatnības, jo, pieaugot stumbram un vecumam, zaru izstiepšanās process var mainīties un katram kokam tas ir individuāls.
Bet lepnums par Mēru dižozola vainaga skaistumu, ko veido ļoti harmoniskā veidā augošie zari, stumbra pieaugošais pamatīgums, mizas raupjums un bagātība, kas slēpj veselu dzīvotni, ļauj Smiltenes novadā dzīvojošajiem un novada ciemiņiem iedvesmoties, bagātināties un lepoties ar dižkoka spēku, tas arvien ir tradicionālo svētku rituālu centrā, iedvesmo fotogrāfus, māksliniekus un jebkuru, kurš pie koka piegājis. Un, kas zina – iespējams, ka šis lepnums nākotnē ļaus izlolot sapni par kuplāko dižozolu Eiropā.