Balsojumā par Eiropas Gada koku Latvijā 2022 piedalījās

 

Dižlāņu muižas īve

Īve visā tās diženumā aug pie Dižlāņu muižas Vecpils pagastā. Koku 1875. gadā stādījis pats barons fon Keizerlings, kad īves stādu sālsmaizē viņam dāvinājuši radinieki (muiža celta 1874. gadā). Īve pieredzējusi ļoti daudz: gan baronu dzimtas priekus, gan bēdas. Muižas ēku barons steidzis celt, lai glābtu jaundzimušās meitiņas Magdas veselību; viņai bija iedzimta plaušu kaite (līdz tam ģimene bija dzīvojusi vecajā, mitrajā un tumšajā muižas ēkā). Īvi barons stādīja cerībā, ka tā viņa meitiņu p..

Sējas dižozols – Eiropas gada koks Latvijā 2022

Koks varētu būt iestādīts 1567. gadā, kad muižu savā īpašumā iegūst Juhans Zeige (Johan Seyge jeb Zöge). No muižnieka uzvārda cēlies Sējas muižas latviskais nosaukums. “Tagadējā parka vietā kādreiz bijusi tautas likteņlēmēju, krīvu, svētbirzs. Pirms svarīga jautājuma izlemšanas vai pirms kaujas tur pulcējušies senlatviešu kunigaiši, un svētnīcas priesteri līdzējuši pieņemt pareizākos lēmumus. Vēlāk, kad svētnīca izpostīta un “pāri palicis” tikai dižozols, mūsu senči gājuši pie tā piesaukt die..

Ciemgaļu mežābele – trešā vieta balsojumā Eiropas gada koks Latvijā 2022

Pie vecās Ciemgaļu klēts drupām aug dižkoks Ciemgaļu mežābele, ko sauc arī par brīnumkoku. Kādēļ brīnumkoks? Pirmkārt, tā ir vecākā Latvijā zināmā mežābele, koka mūžs skaitāms vairāk nekā 333 gadu garumā. (Parasti ābeles mūžs ir ap 100 gadu.) Otrkārt, deviņmetrīgais nolūzušais žuburs guļ uz zemes, balstīdamies uz atlūzušā zara gala, iesakņojies, zied un ražo. Nolūzušā zara mizas josla palikusi kā savdabīga nabassaite ar veco ābeli. Pēc dabas pētnieka Gunta Eniņa domām, šī apstākļa dēļ Ciemgaļu..

Ārciema brīvdabas baznīcas dzīvības koks (tūja)

Gādīgas rokas tūju jeb dzīvības koku iestādījušas pie Ārciema dievnama aptuveni pirms 90 gadiem. Tā pieredzējusi gan baznīcas “ziedu” laikus, gan tās norietu. Kopš 1912. gada tūja sagaidījusi draudzes ļaudis, kuri koka ēkā apmeklējuši dievkalpojumus, kāzas, kristības, iesvētības, un 1965. gadā tos pavadījusi, pametot dievnamu, kad draudze vairs nespēja samaksāt uzliktos nodokļus. Gandrīz 50 gadus tūjas augums slēpa baznīcas koka ēkas bojāeju no garāmgājēju skatiem, kolhoza laikā baznīcā tika ..

Pēterīša ozoliņš

Ozols auga sētiņāRobainām lapiņāmTur saulīte miglu metaVai bij ziema, vai vasara.(Latv. t. dz.) Vēlamies pastāstīt mūsu dzimtas stāstu par kādu nu jau paprāvu ozoliņu pie senās Duntes skolas. Mūsu vecvectēvs Pēteris Krauze nācis pasaulē Valmieras apriņķa Liepupes pagasta “Seķu” mājas rijā. Pēterītis aug vērīgs un zinātkārs, trīs ziemas cītīgi mācās Duntes skolā; ceturtajā ziemā skolotājs aicina mazo Pēterīti par palīgu. Pēterītim skolā tik ļoti patīk, ka viņš izdomā skolai veltīt kādu labu da..

Velēkņu ozols

Ozola dobumā iegrebts Latvijas ģērbonis (1918. gada versijā), kas pārdzīvojis visus okupācijas laikus, kokarde “saulīte” šobrīd attēlota uz Latvijas armijas cepurēm. Ir zināms grebuma autors, kas aprakstījis atmiņu grāmatā tā laika notikumus. Grūtais ozola liktenis – jau vairāk kā 100 gadu tas aug ar zibens nospertu galotni un dobumu visā augumā. “Nu jāatrod ceļš, kas ved uz bijušajām kalpu mājām – Valaiņiem. Jaunie cilvēki, kurus sastapām, neko nezināja. Atkal veikalā jāprašņā. Večiņa mums ..

“Karogu” liepa

Liepa stādīta pirms vairāk nekā 100 gadiem, kad vecvecvectēvs savā īpašumā par I pasaules kara laikā gūtajiem ievainojumiem ieguva mājas . Mājas ieguva “Karogu” vārdu, simbolizējot latviskumu, ābeļdārza malā mūsu senči, sirdssiltuma un labu domu vadīti, iestādīja liepu.  Liepa augusi, ik gadu lutinot bites ar reibinošo liepu ziedu nektāru. Liepa dzirdījusi ar ziedu tēju “Karogu” mājas iemītniekus un viesus visos laikos, vai tā bijusi auksta ziema, vai tveicīga vasara. Turpinot iesākto, 2022..

Šarlotes dižozols: otrā vieta balsojumā Eiropas gada koks Latvijā 2021

Dižozols atrodas ap 150 m no ceļa, paslēpies aiz labības lauka - no ceļa ir redzama tikai koka lapotne. Ozolam ir ar ko lepoties, jo nosaukumu tas ieguvis no kādreiz blakus esošās Šarlotes muižas. Pēc ļaužu nostāstiem, kokam piemīt īpaši spēcīga enerģija: pie tā ļaudis gājuši atgūt spēkus un dziedināties pēc smagiem darbiem muižas laukos, tas lieliski palīdzējis, it sevišķi labi "noņēmis" galvas, roku un muguras sāpes, palīdzējis atgūt enerģiju. Ja bērniem grūtības sagādājusi skaitāmpantu vai ..

Senču ozols (Garozas pamatskolas pagalmā): trešā vieta balsojumā Eiropas gada koks Latvijā 2021

Reiz, pirms vairākiem simtiem gadu, Iecavas upes krastā nokrita maza ozolzīle, atrodot piemērotu vietu, lai iesakņotos. Bet varbūt kāds ar domu to šeit iedēstīja? Tā sākās mana – ozola – dzīve. Lai kā arī būtu, mans mūžs ir ilgs un bagāts. Daudz esmu pieredzējis. Lielie vēji un gadu skaits ir mani purinājis. Ļoti laimīgs biju, kad līdzās man pirms 135 gadiem tika uzcelta gaismas pils – skola. Manos zaros tika izveidota platforma muzikantiem. Vasaras svētkos skanēja pūtēju orķestris, manā pakā..

Aģes dižozols: Eiropas gada koks Latvijā 2021

2021. gada 22. maijā, Vispasaules bioloģiskās daudzveidības dienā, arī Latvijā sākas konkurss “Eiropas Gada koks Latvijā”, lai apzinātu un iepazītu kokus ar aizraujošiem stāstiem, iespaidīgiem izmēriem un nozīmīgu lomu kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību saglabāšanā. Aģes dižozolu pieteica Ivars Šmits. Ozols aug netālu no Ivara dzimtas īpašuma Vidrižu pagastā Aģes krastā. Tā apkārtmērs: 5,52 m, augstums 16 m, vecums - ap 250 gadi. Aģes dižozola stāsts: Kad pēc padomju okupācijas Šmi..

Ķirķu ozols

Sens nostāsts vēstī, ka vietā, kur tagad lepni gozējas Ķirķu ozols, bijusi aka. Saimnieka meita iemīlējusi kalpu puisi, bet abi izšķirti. Meita no lielām bēdām ielēkusi akā, vēlāk aka aizbērta un tās vietā iestādīts ozols. Tā kā meita bijusi bērniņa gaidībās, ozolam izauguši divi stumbri.  

Līkā priede

Priede nereti dēvēta arī par Lāču priedi. Koks izaudzis, nošķiebies uz vienu pusi, jo kādreiz to esot ļoti iemīļojuši lāči, kas priedē pakāpušies, lai redzētu tālāk... Laikam ritot, priede vietējiem (ne tikai lāčiem) bijusi ļoti iecienīta randiņu un satikšanās vieta.  

Strautmaļu zviedru liepa

Apmēram četrus kilometrus no Kārķu–Rūjienas ceļa redzamas norādes: Strautmaļu liepa un Strautmaļu māja. Šajā vietā jau tūkstošiem gadu gulējuši lieli akmeņi, vairākus simtus gadu upītes malā augušas liepas un daudzus gadus rūpīgi kopta māja. Ar ko šī vieta ir īpaša, ka šeit iegriežas dabas pētnieki, vēsturnieki un tūristi? Izrādās – vēl joprojām izdodas atrast un apzināt jaunus dižkokus. Viens no tiem ir profesora, ASF „Dabas retumu krātuve” vadītāja Gunta Eniņa un folkloras pētnieka Sanda Lai..

Vilciņu ozols

Mīlēts, kopts un lolots – tāds ir Vilciņu ozols Jelgavas novada Zaļenieku pagastā. Ja koki prastu runāt, Vilciņu ozols pastāstītu, ka bērnības gados tas audzis pie “Vilciņu” saimnieka Kristapa Actiņa saimniecības, gar kuru mazā Elza Rozenberga (Aspazija) braukusi ciemos pie “Būdnieku” vectēva Dāvida Freimaņa. Vēlāk Vilciņos sekmīgi saimniekoja Hibšmaņu ģimene, līdz 1949. gada 25. marta represijas uz vairāk nekā 40 gadiem atstāja ozolu bez savas ģimenes. 1992. gadā Vilciņos atgriezās Ruta Burm..

Ilmājas baznīcas dižliepa

Nav datu, vai Ilmājas baznīcas liepa ir stādīta, vai iesējusies, bet savā koka mūžā tā pieredzējusi daudz: gan to, kā celta Ilmājas baznīca, gan konfesiju cīņas par baznīcas piederību (sākotnēji tā tapa kā luterāņu baznīca, tad pārgāja katoļu īpašumā un šobrīd baznīca atkal ir LELB īpašums). Liepa pieredzējusi Dižilmājas muižas "zelta laikus" baronu Bordeliusu valdījumā; muižas ēka līdz mūsdienām gan nav saglabājusies. Koks pieredzējis dienu, kad baznīcas tornis zemestrīces laikā nokritis un v..